Lustrum LV-100 15.XI

Stāsta  filmas režisors Gints Grūbe:  VDK  atstātie arhīvi un nenotikusī lustrācija turpat trīsdesmit gadu ilgumā Latvijā kļuva par politikas instrumentu, kas neļāva un vēl aizvien neļauj mums kā sabiedrībai pieaugt. Tās ir tās traumas, kas mūs vajā un neļauj sadzīt vecām brūcēm. Man bija svarīgi  filmā parādīt, kā totalitārā sistēma strādāja, pakļaujot visu sabiedrību, mēģinot iznīcināt cilvēku. Mēs vēl aizvien nenotikušās lustrācijas dēļ turpinām “raganu medības”, nebūtisko izvirzot priekšplānā,  liekot ar aizdomām skatīties vienam uz  otru, bet normālu sarunu par pagātni padarot neiespējamu. Mans mērķis bija rosināt šādu sarunu par to, kur Latvija un tās sabiedrība atradās padomju okupāciju gados un to, kāpēc mēs par to nespējam atklāti runāt vēl aizvien. Mēs ceram, ka filma “Lustrum” būs turpinājums diskusijai un atklātai sarunai.

1991. gadā puča laikā tika pārņemta daļa no VDK arhīviem Latvijā, starp kuriem arī 4300 aktīvo aģentu kartotēka. Pēc čekas maisu atvēršanas vilcināšanas turpat trīsdesmit gadu garumā politiķi pirms četriem gadiem pieņēma lēmumu veikt arhīvu izpēti līdz 2018. gadam un, iespējams, tos publiskot.  Filma stāsta par VDK darbības metodēm 80.  gados un 90. gadu sākumā, liekot izprast padomju totalitāro sistēmu, kas  vēl aizvien liek analizēt, melot,  nožēlot, atzīties, taisnoties vai skaidrot simtiem Latvijas inteliģences pārstāvju.

 

Sākums 18.30